Tabaka Maija
1939
Maija Tabaka ir viena no mūsdienu ievērojamākajām latviešu gleznotajām. Māksliniece ir dzimusi 1939.gada 5.novembrī Jelgavā. Pēc Otrā pasaules kara viņas ģimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu.
Pēc tēva ierosinājuma M. Tabaka sāka nodarbības Ausekļa Baušķenieka zīmēšanas pulciņā Pionieru pilī. 1957.gadā iestājās Mākslas akadēmijas grafikas nodaļa, pēc tam glezniecības nodaļā, kuru pabeidza 1969.gadā ar diplomdarbu “Jauno mākslinieku grupas portrets” pie vadītāja Eduarda Kalniņa. Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedre no 1970.gada. Biju Vācu Akadēmiskās Apmaiņas dienesta stipendiāte Rietumberlīnē (1977-1978).
1960. gados galvenokārt gleznojusi reālistiskus portretus, aizrāvusies ar vecmeistaru un postimpresionistu glezniecību. 1970. gados eksperimentējusi, izmantojot modernisma paņēmienus un izveidojot turpmāk dominējošu daudzfigūru kompozīciju ar varoņu portretējumiem, sacerētu vidi un izvērstu dramaturģiju. 1980. — 1990. gadu darbos jūtams kapināts tēlu ekscentriskums, parādoties to sirreālistiskajam traktējumam.
M. Tabakas darbi ir atrodami Tretjakova galerijā, Pētera Ludviga kolekcijā, Berlīnes Nacionālajā galerijā, kā arī Nensijas un Nortona Dodžu Baltijas mākslas kolekcijā Zimmerli Mākslas muzejā Ņūbraksvikā, ASV.
M. Tabaka ir ilustrējusi arī bērnu grāmatas (Viļa Plūdoņa „Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas”, 1980; Ļeva Tolstoja „Trīs lāči”, 1982; u.c.) un publicējusi rakstus laikrakstos un žurnālos.
Maija Tabaka 2000.gadā ir ieguvusi Triju Zvaigžņu ordeni.
