Lūcis Edmunds

Edmunds Lūcis (1959-2017) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, diplomdarbā piedāvājot divas gleznas Torņakalna luteriskajai baznīcai. Kopš tā laika viņa radošā darbība uzņēmusi straujus apgriezienus un dažādus virzienus: diezgan ilgu laiku veiksmīgi izkopa atmosfēriski precīzu plenēra glezniecības veidu, it īpaši Venēcijā gleznotajās arhitektūras un ūdeņu ainavās sasniedzot augstu virtuozitātes pakāpi.

Laikā, kad Vecrīgā esošais Mencendorfa nams nebija “Rock” kafejnīca Nr. 1, tā smalkajos interjeros Edmunda Lūča gleznas bija apskatāmas vairākus gadus: pērļaini vizošās Venēcijas ainavas tur iederējās visās zālēs. Lūcis šo savu glezniecības sadaļu „māksla pie sienas” izkopa līdz pilnībai. Tad nāca laiks, kad viņam pašam gribējās būt citādam, to veicināja iespēja ceļot un redzēt mākslu lielākajos pasaules mākslas centros, arī nejaušas, bet liktenīgas tikšanās (ar Joko Ono Venēcijas biennālē) spēlējušas savu lomu. Gleznu izmēri kļuva lielāki, palīgā ņemti citi materiāli (polietilēna plēve, ready made, asamblāža), darbos ienāk lielāka gleznieciska ekspresija, sarkasms un humors.

2010.gadā Edmunds Lūcis kopā ar mākslas zinātnieci Evelīnu Vanagu dibina mākslinieku apvienību “Octopus” (astoņkājis). Top intriģējošas konceptuālas izstādes, pulcinot kopā dažādu jomu māksliniekus, arī no citām valstīm, izstādes ceļo pa Eiropu (Vācija, Somija, Itālija, Šveice), rodas instalācijas, performances un video darbi.

2015. gadā kopā ar Talsu gleznotāju Andri Vītolu un Lielvārdes māksliniekiem Edgaru un Lienu Muceniekiem Edmunds noorganizē izstādi „Pro bono publico” Venēcijā. Tomēr paša glezniecība viņam paliek medijs nr. 1.