Brekte Jānis

Jānis Brekte (1920. gada 15. augusts — 1985. gada 27. decembris) bija latviešu gleznotājs — akvarelists. Dzimis Rīgā. Bijis viens no sava laika ražīgākajiem un populārākajiem akvaleristiem.

Jānis Brekte dzimis Rīga dārznieka ģimenē 1920. gada 15. augustā. Bērnību pavadījis Lizumā, Rīgā atgriezies 1934. gadā un dzīvojis tur visu atlikušo dzīvi. Māksliniecisko izglītību ieguvis Kārļa Brencēna zīmēšanas kursos (1936-1939) un Latvijas Mākslas akadēmijā (1940 — 1948), kur mācījies pie ievērojamiem pedagogiem, kuru vidū minami Leo Svemps, Nikolajs Breikšs, Kārlis Miesnieks. No 1950. gada bijis Mākslinieku savienības biedrs. 1981. gadā saņēmis LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu. Miris Rīgā, apbedīts Gulbenes novada Lizuma Sila kapos.

Strādājis pamatā akvareļa tehnikā, retāk eļļas tehnikā. Dzīves laikā radījis vairākus tūkstošus akvareļu, tāpēc ir uzskatāms par vienu no ražīgākajiem sava laika akvarelistiem. Īpašu atzinību guvis ar Vecrīgas un Rīgas gleznojumiem dažādās dabas noskaņās un gadalaikos. Mākslinieciskās darbības sākumposmā pievērsies industriālajai ainavai, gleznodams pamatā ostu skatus, vēlāk pievērsdamies dabas ainavai, gleznodams mežus, kalnus, ūdeņus, kā arī klusās dabas un ziedus. Mākslinieka darbi izceļas ar individuālu, izkoptu rokrakstu ar tam raksturīgu atraisītu un brīvu pludinājumu, spilgtiem krāsu akcentiem un tieksmi konkrētu motīvu pacelt vispārinājuma pakāpē.

Izstādēs piedalījies no 1943. gada.

Nozīmīgākās personālizstādes:
Rīgā (1977, 1980),
Jelgavā (1981)