Zariņš Indulis

Indulis Zariņš bija  gleznotājs un pedagogs. Dzimis Rīgā amatnieku ģimenē. Dēli Kristaps un Kaspars Zariņi – gleznotāji, pedagogi.

No 1941. līdz 1947. gadam kopā ar ģimeni izsūtīts uz Tomskas apgabalu, Krievijā. Dzīvojis Narimā, kur absolvējis nepilno vidusskolu, no 1945. līdz 1946.gadam bijis šķirotājs gulšņu fabrikā. 1946. gadā pārcēlās uz Sivtivkaru, bijis Komi APSR drāmas teātra dekorātora palīgs, ka arī strādājis leļļu teātrī par aktieri. 1947. gadā atgriezās Rīgā. 1952. gadā beidza J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu. 1958. gadā – ar izcilību LVMA Glezniecības nodaļu pie E. Kalniņa ar diplomdarbu “No darba”.

Pedagogs no 1958. līdz 1962.gadam J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. No 1958. gada Sagatavošanās kursu pedagogs LVMA (vēlāk LMV), vēlāk no 1962. gada Glezniecības katedras vecākais pasniedzējs, docents. No 1967. gada prorektors mācību un zinātniskajā darbā, pēcāk no 1972. gada Monumentālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs. No 1978. gada PSRS Mākslas akadēmijas īstenais loceklis, Anglijas Karaliskās Mākslas akadēmijas Goda loceklis. Mākslinieku savienības biedrs no 1960. gada. Ieguvis daudzus apbalvojumus.

Izcils figurāli tematiskās glezniecības meistars, tā sauktā skarbā stila veidotājs. Gleznojis plašus ciklus par latviešu sarkano strēlnieku cīņu gaitām. Oficiālo atzinību guva, spējot gleznieciski atrisināt revolucionāri vēsturisko un sabiedrības jauncelsmes tēmu. Darbos interpretēja Rietumeiropas tonālās glezniecības tradīcijas (D. Velaskezs, Vermērs van Delfs). Daudzās gleznās vērojama žanru saplūsme.
Teicams portretists un klusās dabas meistars. Glezno arī ainavas (parasti pilsētas motīvus). Strādā eļļas, temperas, akvareļi un pasteļa tehnikā. Ilustrējis grāmatas un veicis monumentālus gleznojumus.