Zeberiņš Indriķis

Indriķis Zeberiņš, latviešu gleznotājs un grafiķis, dzimis 1882. gada 30. augustā Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagasta „Sprincsaldeniekos” zemnieka Andreja Zeberiņa ģimenē. Mācījās Griķu Kalnmuižas pagastskolā (1894-1900), Kuldīgas divklasīgajā ministrijas skolā. 1906. gadā devās uz Rīgu, kur mācījās Jāņa Rozentāla studijā un Mūrmaņa vakarskolā, vēlāk uz Petrogradu, kur turpināja mācības Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā. Pirmā pasaules kara laikā viņu iesauca karadienestā, dienēja 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā, no 1918. gada bija ilustrators žurnālā “Strēlnieks”. 1919. gada vasaru pavadīja Rēzeknē, kur kopā ar E. Efertu-Kluso, A. Upīti un vēl citiem mitinājās LSPR Tautas izglītības komisariāta ēkā Mazajā Nikolaja ielā 12.

1920. gadā atgriezās Latvijā un iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, 1925. gadā beidza J.R. Tillberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Pēc 1926. gada strādāja dažādos preses izdevumos, darināja vinjetes, karikatūras, šaržus. Līdz 1931. gadam darbojās žurnālā “Svari”. Otrā pasaules kara laikā strādāja žurnāla “Humorists” redakcijā, kur publicēja dažas pretpadomju karikatūras. 1950. gada novembrī savā dzīvoklī noorganizēja nelegālu mākslas izstādi, 1951. gada 30. aprīlī viņu arestēja Valsts drošības ministrijas darbinieki un apsūdzēja pretpadomju aģitācijas veikšanā. Līdz 1955. gada 22. oktobrim I. Zeberiņš atradās ieslodzījumā. Destaļinizācijas periodā 1956. gadā viņu atjaunoja par Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedru.

Mākslinieks Indriķis Zeberiņš ar saviem darbiem devis lielu ieguldījumu latviešu grāmatu grafikas attīstībā, kuri atveidoja zemnieku patriarhālo dzīvi, pievēršot uzmanību videi un apkārtējām detaļām, šis sižets turpinās arī viņa gleznās. Gleznojis pārsvarā eļļas tehnikā neliela izmēra lauku sadzīves skatus, ainavas reālistiskā manierē. Raksturīgs humoristisks, izteikti optimistisks tēlojuma skatījums. Tipāži viņa darbos ir viegli pārspīlēti un satīriski. Veidojis arī ilustrācijas vairākiem žurnāliem.