Vīndedzis Gunārs
Gunārs Vīndedzis (1918. 2.VIII Rīgā – 1991. 1.XI Rīgā, apglabāts Meža kapos) – karikatūrists, ilustrators, gleznotājs un multiplikators. Visbiežāk mākslinieku pazīst kā karikatūru zīmētāju. Karikatūrai viņš pievērsies no 1944. gada. No 1957. gada bijis žurnāla “Dadzis” ārštata autors, specializējies politiskās un sadzīves karikatūru jomā. Publicējies periodiskos izdevumos.
Gunārs ir dzimis strādnieku ģimenē. 1933. beidzis Rīgas 15. pamatskolu, mācījies pie R. Sutas, no 1936. – 1938. mācījies pie A.Filkas un A.Zauera. 1931. sarakstījis un izdevis grāmatu “Nāves izpārdošana” (ar pseidonīmu Abe Albērs). 1937. – 1939. zīmējis rūpniecisku firmu reklāmas.
Pirmās ilustrācijas publicējis žurnālā “Atpūta” (1940.20.XII-1944.21.II). 2. pasaules kara laikā kā ātrzīmētājs darbojies mākslas ansamblī, sniedzot priekšnesumus vācu karavīriem un krievu kara gūstekņiem. 1940 – 1949. bijis zīmētājs Tēlotājas mākslas kooperatīvā, 1945-46. – Valsts apgādа un poligrāfijas uzņēmumu pārvaldē, 1951-56. – “Bērnībā”; 1946-51. – veidojis interjerus.
1957.gadā apcietināts par politiskiem un “erotiskiem” zīmējumiem, ko zīmējis sev un konfidenciāliem pasūtītājiem. Gadu pavadījis cietumā. Viņš bija apsūdzēts par pornogrāfisku zīmējumu pagatavošanu, pavairošanu un jauniešu iepazīstināšanu ar attiecīgiem zīmējumiem citas krimināllietas ietvaros. Taču, iepazīstoties ar krimināllietai pievienotajiem lietiskajiem pierādījumiem, var konstatēt, ka par pornogrāfiju uzskatīti samērā nevainīgi sacerējumi vai attēli, no kuriem daļa ir ar politisku zemtekstu.
Pirmā izstādē Gunāram Vīndedzim notika Rīgā 1943.gadā, bet autors piedalījies karikatūru izstādēs no 1951. gada. Publicējies periodiskos izdevumos “Cīņa”, “Zvaigzne”, “Draugs”, “Liesma”, “Skola un Ģimene”. Ilustrējis grāmatas. Gleznojis portretus un sieviešu aktus pasteļa un eļļas tehnikā. Mākslinieks leļļu filmām: “Ak, mode, mode!” (1970), “Sarkanās kurpītes” (1971), “Eža kažociņš” (1972).
Vīndedzis ar savām karikatūrām iekaro popularitāti visā PSRS, jo ražīgi zīmē arī Rietumu sabiedrību izsmejošus darbus. Viņš indīgi un nikni kariķē kapitālistiskās sabiedrības trūkumus, 1969. gadā, pirmajā starptautiskajā izstādē, Maskavā „Satīra cīņā par mieru” viņu apbalvo ar diplomu. Kļūst arī par mākslinieku savienības biedru.



