Pankoks Arnolds

Gleznotājs Arnolds Pankoks dzimis 1914.gada 21.septembrī zemnieku ģimenē Nīcas pagastā. Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā studējis no 1937. līdz 1947.gadam (ar pārtraukumu no 1943. līdz 1945. gadam). Akadēmiju beidzis ar diplomdarbu “Daugavas krasta atjaunošana” vai “Darba rīts”, diplomdarba vadītājs bijis Ģederts Eliass.

Pēc akadēmijas jaunais mākslinieks no 1947. līdz 1950.gadam bijis skolotājs Liepājas Mākslas vidusskolā. Vēlāk strādājis arī kombināta “Māksla” portretu darbnīcā.

Daiļrades sākumposmā regulāri piedalījies izstādēs ar reālistiskām, pat ar noslieci uz naturālismu izvērstām daudzfigūru kompozīcijām, kurās dominēja vēstures un lauku dzīves tematika. Tomēr nozīmīgākais viņa daiļrades sniegums ir dziļi izjusti, emocionāli ainavu gleznojumi, kuros dominē plaša noskaņu gamma. Viņa darbos redzama tonāli smalka ainavu glezniecība – dažādos gadalaikos tēlojot gan jūru, gan dzimto novadu.

Mākslinieks strādājis gan akvareļu, gan eļļas tehnikā. Izstādēs piedalījies no 1949. gada. Regulāri rīkojis personālizstādes Latvijā, piedalījies republikas mākslinieku kopizstādēs. Mākslinieku Savienībā uzņemts 1950. gadā.

Lai arī mākslinieka daiļrades radošākais posms ir bijis pagājušā gadsimta otrā pusē, mūsdienu mākslas izsolēs viņa darbi ir pieprasīti. Mākslas pircēji novērtē plašo noskaņu gammu un tonāli smalko glezniecību, dziļi izjusto, emocionālo ainavu, kurā visbiežāk attēlota Latvijas daba un jūra.

Arnolds Pankoks miris 2008.gadā.