Māris Ārgalis – viena no savdabīgākajām personībām latviešu mākslas vēsturē, kura daudzveidīgais, radošais mantojums līdz šim analizēts fragmentāri. Viņš ir pirmās instalācijas autors latviešu mākslā. Vienīgais latviešu mākslinieks, kurš kļuvis par banķieri – bankas īpašnieku. Dzīves laikā viņam bija tikai viena personālizstāde, kuras centrā bija instalācija “Piena ceļš”.
Dzimis Rīgā. 1971. – beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu.
Uzsāktās studijas 1971. gadā LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā – pameta 1974. gadā un pievērsās grafikai. Izstādēs piedalās kopš 1976. gada. Mākslinieku savienības biedrs kopš 1976. gada.
Darbojies stājgrafikā, grāmatu grafikā, dizainā, interjeru noformēšanā.
Viens no aktīvākajiem jaunu tēlainības paņēmienu meklētājiem latviešu 70-to gadu stājgrafikā. Bija iniciators izstādēm „Zinātniskā fantastika”, kas 1976. un 1977. gadā notika Republikāniskajā zinību namā, jeb pareizticīgo Kristus dzimšanas katedrālē. Izstāde „Modeļi” (1978) bija pirmais plašākais mēģinājums latviešu grafikā eksponēt sirreālistiski ievirzītu darbu kopu jau nedaudz postmodernisma kontekstā.
Viņa klasesbiedrs mākslinieks Ivars Poikāns atceras, ka Māris „bija ģeniāls zīmētājs ar hiperreālistiska zīmētāja talantu. Tas, kā viņš zīmēja, bija fantastika pāri ikdienas saprāta robežām – tīrā iztēle un vīzijas, bet vienlaikus tik reāli! Arī sirreāli darbi.”
Māri Ārgali interesēja antikvariātos tolaik nopērkamie sirreālisti: Rihards Elze un Salvadors Dalī, kā arī Mauritsa Ešera tēlainās struktūras. Viņš lasīja Zigmunda Freida grāmatas, kas bija izdotas pirms II pasaules kara. Šīs publikācijas bija dabūjamas arī fotokopijās.
Uzsāktās studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā Ārgalis pameta 1974. gadā un pievērsās grafikai. 1990. gados darbojās banku biznesā, tika apcietināts un kamerā zīmēja likteņa biedrus. Pēc atbrīvošanas spēlēja biržā. Neilgi pirms pašnāvības uzskatīja, ka ir atklājis zinātnisku metodi, kā var nopelnīt.
Avots:https://www.antonia.lv/
