Kristians Brekte un Modris Svilāns “BALTIC SIA”
Mākslinieku tandēms Kristians Brekte un Modris Svilāns jau vairākus gadus aktīvi strādā pie sev personīgi interesējošas estētiskas pētniecības, skarot arī plašākai sabiedrībai nozīmīgas tēmas. Izstādē “Baltic Sia” abi mākslinieki pievēršas klimata izmaiņu problemātikai un Baltijas jūras piesārņojuma nepatīkamo seku atspoguļošanai. Par iedvesmu izstādei kļuva ceļojums uz Vjetnamas dienvidu daļu 2019. gada sākumā, kur pieredzētā atkritumu dominance pilsētvidē un nomaļos lauku nostūros, kā arī plašākas sabiedrības vienaldzība šajā jautājumā, lika pārdomāt tik aktuālās klimata izmaiņu norises un tās apspēlēt izstādē Liepājā. Īpaša uzmanība pievērsta situācijai Liepājas piekrastē, jo gandrīz visi izstādē eksponētie darbi radīti no šeit izskalotiem un atrastiem priekšmetiem.
Izstādes pamatā ir ideja par estētikas robežām un lietu nozīmju pārnesumiem, atkarībā no konteksta. Piekrastē atrasts priekšmets sākotnēji bijis piederīgs kādai citai videi un, attiecīgi, pildījis citu funkciju, kurai ar mākslu visticamāk nav bijis nekāda sakara. Izskalotās kurpes reiz bijušas valkājamas, bet alus bundžas izdzeramas. Nonākot mākslinieku redzeslokā, šie priekšmeti kļūst par artefaktiem, unikāliem jūras kolekcijas priekšmetiem, kuri var pastāstīt gan par savu iepriekšējo īpašnieku dzīvi, gan arī vērst uzmanību piesārņojumam un nepieciešamībai ar to cīnīties.
Izstādē “Baltic Sia” ir skatāmi vairāki mākslas darbi, kas radīti asamblāžas un redīmeida tehnikā, kā arī kinētiski objekti ar kustību sensoriem un neona gaismā izlocīts saulriets. Pirmajā zālē skatāmi vairāki Liepājas mūzikas, dizaina un mākslas skolēnu darbi[i], kas tapuši īpašā K. Brektes un M. Svilāna meistarklasē, 2020. gada rudenī. Savukārt divām sānu zālēm mākslinieki piešķīruši īpašu konceptuālu nozīmi – no ieejas pa kreisi atrodas Zvejnieku un jūrniecības katedra, kurā izvietoti dažādi ar šīm nodarbēm saistīti priekšmeti (tostarp, tīklu fragmenti, laivu apkopes tehniskie materiāli, zivju kastes utt.), bet pa labi ir ieeja Saulrieta zālē, kur celtniecības fēns lēni kausē parafīna kluci un sarkanās saules gaismas imitācijas rada neona lampas.
Izstādes nosaukums – “Baltic Sia” – ir ironisks komentārs par patērniecisko realitāti un aktīvās uzņēmējdarbības saistību ar preču ražošanu, līdz ar to arī piesārņojuma veicināšanu. Tajā pat laikā, Baltic Sia ir fonētiska un šifrēta spēle ar angļu valodas vārda sea (jūra) un saīsinājuma sia (sabiedrība ar ierobežotu atbildību) attiecībām. Būvējot izstādes saturu un konceptuāli risinot aktuālo vides piesārņojuma tēmu, mākslinieki uzlūko šo nosaukumu gluži kā hipotēzi, kurai projekta ietvaros attiecīgi lemts apstiprināt sevi vai arī nepiepildīties.
