Roberts Stārosts

Talantīgais pašportretu gleznotājs Roberts Stārosts dzimis 1908.gada 15.jūnijā Grobiņas pagasta Kadiķnieku ciemata “Dziedoņos” deviņu bērnu ģimenē kā ceturtais bērns. Brālis K.Stārosts. Sieva tēlniece Lilija Līce. Mācījies Grobiņas pamatskolā, no 1926. līdz 1931.gadam Liepājas Mākslas amatniecības skolas Daiļkrāsošanas nodaļā pie J.Sudmaļa, Liepājas mākslas studijā. No 1933. līdz 1942.gadam studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Ģederta Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcā. Par “cizrunāšanos” padomju režīms viņam neļāva aizstāvēt diplomdarbu. Studiju gados sastāvējis vienotnē “Zaļā zeme” un Liepājas mākslas veicināšanas biedrībā. No 1936.gada piedalījies izstādēs. No 1942.gada dzīvoja Grobiņas “Velmēs”, nodarbojās ar zemkopību. 1943.gadā Liepājas mākslinieku grupas “Kursenieku kopa” dalībnieks. Padomju režīma ideologi prasīja, lai Stārosts apgūst sociālistiskā reālisma metodi, pakļāva glaznotāju morāliem spaidiem. Viņa piemiņas izstādes Liepājā notika 1960., 1983., 1988., 1994., 1998.gadā. Ietverts laikraksta “Kurzemes Vārds” atlasē “20. gadsimta izcilākie Liepājas mākslinieki”. Liepājas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ir R Stārosta glezna “Lauku sēta”.

“Kurzemes Vārds”: “Roberts Stārosts Mākslas akadēmijā studēja Eliasa Figurālās gleznicības meistardarbnīcā, zīmēšanu mācījies pie A.Annusa un K.Miesnieka, gleznošanu pie V.Tones un K.Ubāna. Pievērsās sadzīves žanra glezniecībai, bet portreta glezniecībā īpašu uzmanību veltīja modeļa psiholoģijas padziļinātai izpratnei. Roberta Stārosta mākslinieka ceļš izvērsās sarežģīts un pretrunu plosīts, jo nevarēja piemēroties “sociālistiskajam reālismam”, visu mūžu smagi strādāja, kopdams “Velmju” zemi.

R.Stārosts atstājis ap 50 meistarīgu, ar dziļu psiholoģisku izjūtu darinātu pašportretu. Tā ir savdabīga mākslinieka mūža dienasgrāmata un unikāla parādība latviešu tēlotājmākslā, kas viņu ierindo blakus Jēkabam Kazākam. Mākslinieka glezniecībai raksturīga pelēcīga, patumša tonalitāte, pats gatavoja krāsas pēc vecmeistaru receptēm. Izcilu smalkumu un precizitāti sasniedzis klusās dabas un ainavu gleznojumos. 70. gados piemiņas izstāde Rīgā.

Miris 1958.gada 6.janvārī Rīgā, apbedīts Grobiņas Limbiķu kapos (M. Lukažas veidots kapa piemineklis).

Mūsu kolekcijā esošie mākslas darbi:

(Lēna interneta savienojuma gadījumā gleznu kolekcijas ielāde var ieilgt. Lūdzam būt pacietīgiem!)