Jānis Sudmalis

 

Mākslas skolotājs, muzeju darbinieks, dzintara apstrādes mākslinieks, gleznotājs, viens no pieciem Liepājas “štigliciešiem” Jānis Sudmalis (kristītā vārdā Žanis) dzimis 1887.gada 28.novembrī Aizputes apriņķa Elkuzemes pagasta amatnieka ģimenē kā piektais bērns. Pirmā sieva Otīlija, bērni Imants Sudmalis un Videvuts, otrā sieva Vilma. No 1900. līdz 1903.gadam mācījies Liepājas Amatnieku biedrības vakara skolā, no 1904. līdz 1907.gadam māceklis Meijera tipogrāfijā Liepājā, 1909. – J.Rozentāla studijā Rīgā, 1911.–1915.g. Štiglica Tehniskās zīmēšanas skolas audumu rotāšanas nodaļā Pēterpilī. No 1916. līdz 1918.gadam Rīgā zīmēšanas skolotājs. 1918.gadā strādājis bēgļu apgādes komitejā Cēsīs. Pēterpilī salaulājās ar cēsinieci Otīliju Kļaviņu (mirusi 1930.gadā no saindēšanās ar tvana gāzi, kurinot krāsni) apbedīta Līvas kapu vidējā sektorā. 1918.gadā Rīgā vācieši J.Sudmali apcietināja, turēja ieslodzījumā Ventspilī.

No 1919.gada darbojies Liepājā. 1919.gadā piedalījies Liepājas Latviešu mākslas veicināšanas biedrības dibināšanā un 1919.–1940.gados tās pirmais priekšsēdis. No 1920.gada piedalījies mākslas darbu izstādēs. 1931.gadā pēc Sudmaļa meta izgatavots bareljefs 1919.gadā kritušo karavīru piemineklim Liepājas Ziemeļu kapos.

Liepājas muzeja līdzdibinātājs, mantzinis, no 1923. līdz 1958.gadam muzeja vadītājs. Piedalījies Liepājas Mākslas amatniecības skolas, vēlākās Mākslas vidusskolas dibināšanā. Sastādījis tai mācību programmas, bijis mācībspēks (1926.–1940.g.) un direktors (1940./1941.g. un 1945.–1948.g.) direktors. Kad LPSR bibliotēkās noritēja padomju režīma funkcionāru īstenotā bibliotēku fondu iznīcināšanas kampaņa, paslēpis Liepājas muzejā Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas veco grāmatu krājumu. Pētījis latviešu tautas mākslu, atjaunojis dzintara apstrādes tradīcijas, fotografējis, vācis Kurzemes etnogrāfisko materiālu, piedalījies arheoloģiskās ekspedīcijās. Grāmatas: “Latvju raksti”; “Ornamenti” (1923.), “Cimdu raksti” (1961.), “Rucavas kreklu raksti” (1964.). No 1953.gada pievērsies dzintara apstrādei, no 1953.gada līdz 1966.gadam vadījis Liepājas muzeja studiju “Dzintars.” 1965.gadā tai piešķirts Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukums. Darinājis etnogrāfiskās saktas un kakla rotas.

No 1921.gada nodarbojies ar glezniecību, darinājis galvenokārt ainavas, klusās dabas, portretus gleznotus stingra reālisma stilā. Rakstījis par mākslu Liepājas un Rīgas periodikā. 1947.gadā Latvijas PSR Nopelniem bagātais skolotājs. 1967.gadā Latvijas PSR Augstākās padomes Goda raksts. Ietverts laikraksta “Kurzemes Vārds” atlasē  “20. gadsimta izcilākie Liepājas izglītības darbinieki”.

Miris 1984.gada 21.maijā Liepājā, apbedīts Centrālkapos Mākslinieku kalniņā.

Mūsu kolekcijā esošie mākslas darbi:

(Lēna interneta savienojuma gadījumā gleznu kolekcijas ielāde var ieilgt. Lūdzam būt pacietīgiem!)