IZSTĀDES

Valters Uztiča (1914 – 1991) gleznu izstāde

No 2. decembra galerijā “Romas dārzs”, Liepājā, Zivju ielā 3 skatāma mākslinieka Valtera Uztiča (1914-1991) vērienīga gleznu izstāde.

Izstādē būs plaša mākslinieka V. Uztiča darbu izlase, kas atspoguļo mākslinieka daiļradi no tās pirmsākumiem pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados, kad viņš pabeidza Latvijas Mākslas akadēmiju, līdz pat deviņdesmitajiem gadiem. Ir redzams, kā veidojies un nobriedis mākslinieka rokraksts glezniecībā, viņa radošie eksperimenti.

Mākslinieka mūžs noritējis gandrīz visa pagājušā gadsimta garumā. Līdzās visiem laikmeta svarīgākajiem notikumiem izdzīvota mākslinieka personīgā dzīve – ģimene, darbs, māksla. Bagāts un ir viņa radošais devums gleznās – portreti, ainavas, figurālas kompozīcijas. Gleznojis gan eļļas tehnikā, gan arī strādājis ar akvareli.

Daudzveidīgs ir gleznoto tēmu loks. Izstādē ir gleznas, kas tā saucamajā “skarbajā stilā” attēlo Pirmā un Otrā pasaules kara norises. Figurālajos gleznojumos tēlota darba tematika, etnogrāfiski un mītiski motīvi. Ainavās tverts gan Latvijas dabas skaistums, gan ceļojumos redzēto kalnu varenums. Izstādē eksponēti vairāki mākslinieka pašportreti un viņa dzīvesbiedres portretējumi dažādās tehnikās.

Līdz ar izstādes atklāšanu tiks vērtas arī galerijas paplašinātās telpas, kurās skatāma lielākā daļa mākslinieka V. Uztiča darbi no galerijas kolekcijas. Daudzi no izstādē eksponētajiem darbiem līdz šim sabiedrībai neredzēti.

Valters Uzticis dzimis 1914. gada 19. jūlijā Daugavpilī kā ceturtais bērns dzelzceļa strādnieka Mārtiņa un Annas ģimenē. Mārtiņa Uztiča dzimta nāk no Valmieras puses, viņa mātes Annas dzimtas saknes meklējamas Latgalē.

No 1932. Līdz 1936. gadam Valters Uzticis mācījies Liepājas mākslas amatniecības skolā. Jau skolas gados V. Uzticis gleznojis dekorācijas Liepājas pilsētas drāmas un operas teātrī. Pēc mācībām Liepājā V. Uzticis dodas uz Rīgu un uzsāk arhitektūras studijas. No 1937. līdz 1938. gadam strādājis par dekoratoru Rīgā Darba muzejā.

Tad seko dienests Latvijas armijā Liepājas garnizonā. Pēc 1939. gada oktobra V. Uzticis turpina dienestu Talsos. Tur viņš sastop savu topošo sievu Mildu Grīnvaldi ar kuru kopā nodzīvoja gandrīz 50 gadus un kopā izaudzināja divus bērnus – meitu Baibu un dēlu Valteru.

Lai arī sācis studēt arhitektūru, Valters uzticis dod priekšroku mākslai un uzsāk studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, kur mācījās pie latviešu reālpsiholoģijas meistariem Augusta Annusa, Voldemāra Tones, un Ludolfa Liberta. 1943. gadā viņš absolvē profesora Ludolfa Liberta figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu “Peldētājas”.
2. Pasaules kara laikā bijis kara ziņotājs vācu armijā. Pēc kara, izturējis filtrācijas pārbaudes, pirmos piecus pēckara gadus Valters Uzticis pavada Talsos un strādā Talsu mākslas un novadpētniecības muzejā.

1950. gadā mākslinieks saņem uzaicinājumu strādāt par pedagogu Kuldīgas Daiļamatniecības vidusskolā. Kad skolu Kuldīgā slēdza V. Uzticis ar ģimeni pārcēlās uz Liepāju un 1952. gadā sāka strādāt Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā.
Paralēli darbam skolā viņš bija scenogrāfs vairākām Liepājas teātra izrādēm – Andreja Upīša “Apburtajam lokam”, Bertolda Brehta “Trīsgrašu operai”, Raiņa “Indulim un Ārijai”u.c.
Kopš 1943. gada mākslinieks regulāri piedalījies kopizstādēs, bijušas vairākas

personālizstādes Liepājā, Jelgavā, Saldū, Tukumā, Jūrmalā un Kuldīgā. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1959. gada, no 1960. līdz 1964. gadam bijis arī

Mākslinieku savienības Liepājas nodaļas priekšsēdētājs.

Miris 1991. gada 8. decembrī Liepājā, apbedīts Centrālkapos Mākslinieku kalniņā.
Izstāde galerijā “Romas dārzs” skatāma līdz 31.martam. Ieejas maksa 2,50 eiro, pensionāriem, studentiem – 1 eiro, bērniem, skolēniem – bez maksas.

 

___________________________________________________________________________

“Promenade Hotel” skatāma Valda Buša gleznu izstāde

 No 30. decembra līdz 30. aprīlim “Promenade Hotel” vestibilā, Vecajā ostmalā 40, ikviens liepājnieks un pilsētas viesis aicināts apskatīt mākslinieka Valda Buša (1924–2014) gleznu izstādi.

Izstādē skatāmie mākslinieka Valda Buša darbi no galerijas “Romas dārzs” kolekcijas aptver laikposmu no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem līdz divtūkstošo gadu sākumam.

Gleznās redzama mākslinieka mīlestība pret krāsām, ka arī īpatnējais skatījums uz dabu, kas atspoguļojas viņa spilgtajos, ekspresīvajos darbos. Mākslinieks ļoti daudz strādājis dabā. Plašajā un daudzveidīgajā latviešu ainavu glezniecības spektrā Valda Buša joma ir noskaņa un emocionāls fiksējums. Viņa gleznās, kur galvenais izteiksmes līdzeklis ir vērienīgiem, pastoziem otas vai paletes naža vēzieniem klāta krāsa, uzmanību piesaista mākslinieciskā pārdzīvojuma spēks un tiešums. 

Valdis Bušs dzimis 1924 gada 25. jūlijā Abrenes apriņķa Viļakas pagasta Pokševas ciemā. Skolas gaitas uzsācis Zvaigznes pamatskolā, kur jau pirmā skolotāja ievērojusi un veicinājusi zēna zīmētprieku. Mācības un arī nodarbības zīmēšanā turpinājis Viļakas pamatskolā, ko pabeidza 1943. gadā.

Otrā pasaules kara gados dienējis leģionā, mācījies instruktora skolā, pabeidzis apakšvirsnieku skolu, jau kā vada komandieris piedalīies kaujās, ievainots un demobilizēts 1944. gadā. Jau tā paša gada augustā iesaukts Sarkanajā armijā, kaujā ievainots, demobilizēts 1945. gada martā.

Pēc kara izglītību turpinājis Latvijas Mākslas akadēmijā (1945–1950). Mācījies glezniecības fakultātē, kā sev nozīmīgākos pedagogus atzinis Leo Svempu un Ariju Skridi. Kad 1949. gadā uz Sibīriju tika izsūtīta mākslinieka līgava Anna Burlacāne, Valdis Bušs akadēmijā paņem akadēmisko gadu un seko viņai. Austrumkuibiševā viņi reģistrē laulību. Valdis Bušs strādā par zīmēšanas skolotāju, Anna – par medmāsu. Diemžēl laulības ar “tautas ienaidnieci” nav savienojamas ar studijām un nākas atgriezties Tālajos Austrumos.

1955. gadā Bušu ģimene atgriežas Latvijā un mājvietu atrod Jūrmalā. Strādājis par skolotāju Rīgas 2. Poligrāfijas arodskolā, pēc tam līdz pat aiziešanai pensijā – par noformētāju kombinātā “Māksla”.

Vissvarīgākā dzīves aizraušanās māksliniekam ir gleznošana. Par viņa žanru kļūst ainava. Mākslinieks izstādēs piedalās kopš 1971. gada, pirmā personālizstāde notiek 1972. gadā. Jau 1973. gadā Valdis Bušs uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā.

Vēlākajos gados Bušs piedalījies ap 100 izstādēs, no tām ap 40 bijušas personālizstādes. Kopš deviņdesmitajiem gadiem uzsākta aktīva izstāžu darbība ārzemēs, personāizstādes notikušas Parīzē un Briselē.

(Avots: Edvarda Šmite, “Valdis Bušs”, izdevniecība “Neputs” 2003)

Par gleznu iegādi interesēties galerijā “Romas dārzs”,  Zivju ielā 3.

Izstāde Promenade Hotel vestibilā skatāma bez maksas.

___________________________________________________________________________

 Jānim Sudmalim – 130 

Galerijā un antikvariātā “Romas dārzs” Zivju ielā 3, no 11. novembra skatāma ekspresizstāde, kas veltīta mākslinieka Jāņa Sudmaļa 130. jubilejas piemiņai.

Jānis Sudmalis bija mākslinieks, pedagogs, ilggadējs Liepājas muzeja vadītājs, aktīvs kultūras darbinieks, etnogrāfijas pētnieks.

Izstādē skatāms 31 darbs – Kurzemes dabas ainavas dažādos gadalaikos, ainas ar lauku sētu un ganībām, Liepājas skati – ezermala un jūrmala, Liepājas vecpilsētas ieliņas. Daudzas no ainām palikušas vien cilvēku atmiņās un fiksētas mākslinieku darbos, jo toreiz tvertais laika gaitā mainījies.

Jāņa Sudmaļa darbus caurstrāvo silta dzimtās zemes mīlestība. Mākslinieks saskata skaisto vienkāršajā un ikdienišķājā. Izstādē skatāmie miniatūrie darbi pārsvarā ir plenēra studijas, kurās mākslinieks klusinātā krāsu gammā tvēris dažādā skatījumā.

Jānis Sudmalis dzimis 1887. gada 28. novembrī Aizputes apriņķa Elkuzemes pagasta “Būdās”. Lauku vidē pavadījis pirmos desmit dzīves gadus, 1897. gadā Sudmaļu ģimene pārceļas uz Liepāju.

Mācījies Liepājas Amatnieku biedrības vakara skolā (1900 – 1903), vienu mācību semestri skolojies Jaņa Rozentāla mākslas studijā Rīgā (1909). 1911. gadā dodas uz Pēterburgu, lai studētu barona Štiglica Centrālajā Tehniskās zīmēšanas skolā Audumu rotāšanas nodaļā.
Bijis māceklis Meijera tipogrāfijā Liepājā (1904 – 1907), krāsotājs noformētājs Pēterburgā (1915), zīmēšanas skolotājs Rīgas skolās (1916 – 1918), darbvedis Liepājas pilsētas valdes Izglītības nodaļā (1918 – 1919), zīmēšanas skolotājs Liepājas skolās (1919 – 1935).

 Liela un ļoti nozīmīga Jāņa Sudmaļa dzīves daļa bija darbs Liepājas muzejā, viņš piedalījies Liepājas muzeja dibināšanā, bijis krājuma pārzinātājs un ilggadējs vadītājs, no muzeja dibināšanas līdz 1958. gadam.

Kad 1926. gadā Liepājā atver mākslas amatniecības skolu, par tās direktoru kļūst mākslinieks Hermanis Aplociņš (1881–1958). Jānis Sudmalis piedalījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas dibināšanā un veidojis mācību programmas, kā arī bijis speciālo priekšmetu pedagogs.

Skolā strādāja no 1926. līdz 1948. gadam, izņemot 2. Pasaules kara gadus. Jānis Sudmalis bija viens no Liepājas mākslas veicināšanas biedrības dibinātājiem (1919 – 1940) un tās pirmais vadītājs.

Divdesmito gadu beigās, valsts finansiāli atbalstīts, apmeklējis Franciju, Vāciju, Itāliju. Izstādēs piedalījies no 1920. gada. Gleznojis reālisma un impresionis tradīcijās ainavas, klusās dabas, portretus. Rakstījis par mākslu Liepājas un Rīgas preses izdevumos – “Latvju raksti. Ornamenti” (1923), “Cimdu raksti” (1961), “Rucavas kreklu raksti” (1964).

Jānis Sudmalis miris 1984. gada 21. maijā Liepājā, apbedīts Cenrtrālajos kapos.

Ekspresizstādē redzamie darbi atrodas galerijas kolekcijā un tie skatāmi bez maksas

___________________________________________________________________________

Galerijā “Romas dārzs” skatāma Valda Mackara darbu izstāde

No 23.septembra līdz 31.oktobrim galerijā “Romas dārzs”, Zivju ielā 3, askatāma mākslinieka Valda Mackara darbu izstāde “Veltījums karalienei”. 
Ar šo izstādi mākslinieks atzīmē dzīves pusapaļo jubileju, atskatoties uz padarīto, un ar sev raksturīgo ironiju izstādi velta karalienei Elizabetei. Izstādē būs skatāma gleznas, kas rāda radošus eksperimentus un dažādus viņa daiļrades ciklu posmus.

Valdis Mackars, kurš pazīstams arī ar pseidonīmu “mic”, dzimis 1952.gadā Liepājā. Mācījies Liepājas 1. vidusskolā, mācības turpinājis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, kur izglītojies pie izcilā mākslinieka un pedagoga Matīsa Zavicka.

No 1973. līdz 1980.gadam studējis Valsts Mākslas akadēmijā pie Konrāda Ubāna un Aleksandra Dembo. Papildinājis zināšanas un prasmes Laimoņa Mūrnieka Mākslinieku savienības gleznošanas studijā. Mākslinieks regulāri piedalās izstādēs jau kopš 1975.gada, bet pirmā personālizstāde rīkota 1983.gadā.

No 1983. līdz 2002.gadam izglītojis audzēkņus Liepājas mākslas vidusskolā. No 2002. līdz 2007.gadam strādājis par dizaina un stila mācības lektoru Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Publicējis rakstus par dizaina, stila un mākslas tēmām.

Izstāde skatāma no 23. septembra līdz 31. oktobrim. Ieeja bez maksas.

___________________________________________________________________________

Izstāde “Kolekcija” apvieno 20. gadsimta Liepājas mākslinieku darbu izlasi no galerijas kolekcijas, privātpersonu un uzņēmēja Ivara Kesenfelda mākslas darbu krājuma.

Izstādē skatāmi divdesmit piecu Liepājas vecmeistaru darbi – eļļas gleznas, akvareļi, grafikas, zīmējumi. Izstādē varēs gūt ieskatu Liepājas mākslinieku daiļradē, redzēt vēsturisko kontekstu. Daudzveidīgs ir mākslinieku attēloto tēmu loks – izstādē skatāmas ainavas, pilsētas skati, marīnas, sadzīves ainas, klusās dabas, ziedi, pašporteti.

Atlasīto darbu autorus vieno saistība ar Liepāju. Viņi šeit ir dzimuši, mācījušies, strādājuši, ir tikušies, kopā veidojuši Liepājas mākslas dzīvi, skolojuši jauno mākslinieku paaudzi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā. Liepāja neapšaubāmi ietekmējusi gan šo mākslinieku daiļradi un rokrakstu, gan latviešu mākslas attīstību kopumā.

Izstādē skatāmi Augusta Annusa, Jāņa Gaiļa, Kārļa Fridriha Šaumaņa, zviedru izcelsmes K.E. Strandmaņa, Otto Tiliņa, Staņislava Dinģeļa, Matīsa Zavicka, Viļa Viduka, Kārļa Lejnieka, Skaidrītes Elksnītes u.c. mākslinieku darbi.

Izstāde skatāma līdz 31.oktobrim. Ieeja bez maksas.

___________________________________________________________________________

Festivāla “VIA BALTICA” ietvaros galerijā “Romas dārzs” skatāma Latvijas un Lietuvas laikmetīgās mākslas izstāde “Ceļš”. Izstāde ir idejas turpinājums 2014. gadā notikušajam izstāžu ciklam “KELIAS/CEĻŠ/KETT”, kura idejas autore bija lietuviešu kuratore Dovile Tomkute-Veleckiene.

Izstāde “Ceļš” tapusi sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas mākslinieku savienībām, apvienojot dažādu paaudžu autorus ar atšķirīgiem izteiksmes veidiem un dažādām pieredzēm. 2017.gada ekspozīcijā Latvijas Mākslinieku savienības kolekciju sastādīja kurators Igors Dobičins, pieturoties pie pirmatnējā izstādes idejas koncepta, uzsverot, ka māksliniekam ir nozīmīga loma pasaulē notiekošajos procesos, tāpat kā 1989.gada 23.augustā, kad Latvijas Mākslinieku savienība līdzdarbojās Baltijas ceļa idejas radīšanā. I.Dobičins atlasījis kolekciju, kurā ir pārstāvēti tādi mākslinieki kā Lauris Vītoliņš, Rihards Ābeltiņš, Ansis Dobičins, Juris Utāns, Sigita Daugule, Jānis Purcens, Kārlis Siliņš, Ansis Butnors, Igors Dobičins, Rihards Delvers.

Lietuvas Mākslinieku savienības kuratore Evelīna Januškaite-Krupaviče atlasījusi Indres Ercmonaites, Jurgas Užkurnītes, Aušras Jasjukevičūtes, Aļģimanta Šlapika, Ramūna Grikeviča, Viganta Paukštes, Luka Šupšinska un Mikoles Jenčienes darbus, kas Baltijas ceļa tēmu atspoguļo dažādos mākslas žanros, kuros mākslinieki izgaismo svarīgo izvēles brīvību – būt par mākslinieku. Tā ir brīvība lauzt stereotipus, brīvība būt pašam, būt patiesam.

Izstāde “Ceļš” būs skatāma no 10. augusta līdz 10. septembrim. Tā eksponēta gan Liepājas muzejā, gan jaunatklātajā mākslas galerijā “Roma” (Zivju iela 3).

Izstādes tapšanu atbalsta Latvijas Mākslinieku savienība, Lietuvas Mākslinieku savienība, Liepājas muzejs, galerija “Romas dārzs” un Liepājas Kultūras pārvalde.

Ieeja bez maksas.