IZSTĀDES

No 19.oktobra līdz 21.decembrim galerijā “Romas dārzs” skatāma gleznotāja ULDA RUBEŽA un tēlnieka EGONA PERŠĒVICA kopizstāde NEKURIENES VIDŪ.

“Misijas svarīgums un patosa radītā enerģija pieņēmās spēkā. Kā vilnis tas cēlās un rāva sev līdzi ik katru. Bija iesaistīti tūkstoši.
Neviens nepaliks malā!
Mēs panāksim savu!
Vēl pēdējā šaubu pietura. Vēl nenozīmīga nejaušība aizkavē straumi. Vēl apjukums pirms pamošanās.
Pazudušas 14320 vienības… iespējams vainojami laika apstākļi!”

Mākslinieki ir īstenojuši kopprojektu par realitātes ilūziju. Izstāde reflektē uz mūsdienu, mediju pārsātinātās vides ietekmē dzīvojošu cilvēku realitātes uztveri un tās ilūziju. Vairākas gleznu un instalāciju sērijas, kā arī lielformāta skulptūra ir radīti speciāli šai izstādei, abiem māksliniekiem dialogā runājot par realitāšu un ideju konfrontācijām.

Izstādes „Nekurienes vidū” atklāšanu ar savas ekskluzīvās produkcijas degustāciju atbalsta Alus darbnīca Labietis.

Izstāde Galerija “Romas dārzs” būs skatāma no 19. oktobra – 21. decembrim. Ieejas maksa ir 2,50 eiro pieaugušajiem, studentiem, pensionāriem – 1,00 eiro, bērniem skolēniem – bez maksas.

Atbalsta: Liepājas Kultūras pārvaldei, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai un Chillinn.

________________________________________________________________________

No 27. septembra līdz 27. oktobrim galerijā „Romas dārzs” Zivju ielā 3 skatāma Tautas lietišķās mākslas studijas „Liepava” sešdesmit piecu gadu jubilejas izstāde „Gadu raksti”. Krāšņajā un bagātīgajā izstādē skatāmi 38 meistaru vairāk kā 400 darbi. Meistares izstādē demonstrē gan tradicionālu, gan laikmetīgu tekstīliju un sīklietu izstrādājumu prasmes un kolekcijas.

Studijas meistares pamatā nodarbojas ar tekstila amatniecības izkopšanu, kas tradicionālajā izpratnē ir aušana un rokdarbi. Meistaru uzmanības lokā vienmēr ir tautas tērpa un vienkāršā ikdienas tērpa detaļu un ansambļu pētniecība, kā arī austo un šūto interjera un sadzīves priekšmetu studēšana un darināšana.

Ierosmes motīvs meistarēm ir jebkas – kāds brīnumains krāsu salikums, izteiksmīgs raksts vai interesanta tehnika. Nereti arī dažādas četrrindes, mūzika un gleznas, kas pārvēršas brīnumainos roku darba darinājumos ar neparastu, sulīgu krāsu uzliesmojumu, toņu bezgalīgo daudzveidību un rakstu kombinācijām. Vienkāršie materiāli – vilna, lins un kokvilna meistaru rokās pārveidojas līdz nepazīšanai, pārtopot par krāšņiem apģērbiem, aksesuāriem un interjera sadzīves tekstīlijām.

Tautas lietišķās mākslas studiju “Liepava” 1953. gadā no entuziastu kopas, kurā darbojās audēji, rokdarbnieki, rotkaļi un dzintara apstrādātāji, izveidoja Vēstures un mākslas muzeja pamatlicējs, tautas mākslas speciālists un pedagogs Jānis Sudmalis. Tā ir pirmā un vecākā tautas lietišķās mākslas studija Latvijā. Ar to mūspusē aizsākās vērā ņemama tautas mākslas tradīciju izzināšana un turpināšana.

Ikdienā liepavietesdarina krāšņos Kurzemes cimdus un zeķes, segas, lupatu deķus, Kurzemes lielos lakatus, dreļļus, jostas, dažādas galvassegas un vainagus, grezni tamborētus un adītus galdautus, kā arī darina etnogrāfiskos un arheoloģiskos latviešu tautas tērpus.

Izstāde galerijā „Romas dārzs” skatāma līdz 27. oktobrim. Ieejas maksa ir 2,50 eiro pieaugušajiem, studentiem, pensionāriem – 1,00 eiro, bērniem skolēniem – bez maksas.

________________________________________________________________________

Piektdien, 17. augustā plkst. 17 galerijā „Romas dārzs” Zivju ielā 3 liepājnieki un Liepājas viesi aicināti uz izstādes „Ne-zūdošā Liepāja” atklāšanu, ko rīko mākslinieku biedrība „Mākslas kolēģi”. Izstādē apkopotas šīs vasaras laikā tapušās grafikas un gleznošanas darbi, kā arī jau senāk tapušie mākslas darbi, kas atspoguļo pilsētas ainavas. Izstādē piedalās gan biedrības „Mākslas kolēģi” biedri, gan citi aktīvie Liepājas mākslinieki.

Liepājas mākslinieku biedrība „Mākslas kolēģi” Latvijas simtgadei veltīja projektu „Ne-zūdošā Liepāja”, kurā mākslinieki dokumentēja Liepājas pilsētainavu. Projekts „Ne-zūdošā Liepāja” ilga trīs mēnešus. Tas iesākās māksliniekiem noklausoties vēsturnieka Gunāra Silakaktiņa lekciju par Liepājas vēsturisko apbūvi.

Radošā atmosfērā notika zīmēšanas plenērs un pedagoga un grafiķa Jura Pasternaka grafikas sietspiedes darbnīcas. Projekts turpinājās ar deviņu mākslinieču – Irinas Tīres, Ilzes Eniņas, Brigitas Pomerantes, Mairas Markuševskas, Vijas Rubenes, Inetas Ķergalves, Vikas Štrauhas, Anželikas Vilsones, Lienes Eltermanes – piedalīšanos ekspresizstādē tirdzniecības nama „Kurzeme” vestibilā, kuru varēja vērot daudzi Liepājas iedzīvotāji un pilsētas viesi. Projekts noslēdzās ar vienas nedēļas gleznošanas plenēru.

Mākslinieki atzīst, ka dzīvojot un strādājot savā pilsētā, viņi nav vienaldzīgi par tajā notiekošo. Liepājas pilsētas senā apbūve ir ļoti skaista, unikāla un cieņas vērta, ir svarīgi, lai tā pastāvētu un to iemūžinātu mākslas darbos, tā parādot mākslinieku mīlestību un cieņu Liepājas vēsturei.

Noslēdzoties šim projektam, mākslinieki ir guvuši nozīmīgas atziņas un pieredzi. Kāds iepazina savu pilsētu pamatīgāk, cits pamanīja ko īpašu, kam iepriekš palicis nepamanīts, vai arī nāca pie atziņas, ka jāzīmē ir vairāk, lai iemūžinātu mājas un vietas, kuras rīt mainīsies līdz nepazīšanai vai vispār vairs nebūs. Visskumjāk visiem bija noraudzīties uz to senās, nozīmīgās pilsētas arhitektūras daļu, kura bezatbildīgas attieksmes dēļ iet bojā, lai gan varētu kļūt par pilsētas daudzfunkcionāliem laikmetīgās mākslas un kultūras centriem, kur vēsture ietu roku rokā ar laikmetīgo mākslu, radot unikālu un iedvesmojošu vietu radošām izpausmēm un pieredzei.Mākslinieki cer, ka nekad nebūs jāveido izstāde „Zudusī Liepāja”!

Projektā „Ne-zūdošā Liepāja” aktīvi darbojās biedrības „Mākslas kolēģi” biedri: Irina Tīre, Brigita Pomerante, Ilze Eniņa, Maira Markuševska, Kristīne Gundarina, Vija Rubene, Ineta Ķergalve, Vika Štrauha, Pēteris Taukulis, kā arī „neatkarīgie” mākslinieki Anželika Vilsone, Liene Eltermane un Dzintra Rozentāle.

Izstāde skatāma līdz 22. septembrim. Ieejas maksa galerijā pieaugušajiem ir 2,50 eiro, studentiem, pensionāriem – 1,00 eiro, bērniem, skolēniem ieeja ir bez maksas.

Galerija atvērta no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 11 līdz 18, sestdienās no plkst. 11 līdz 16, svētdienās un pirmdienās galerija ir slēgta.

________________________________________________________________________

No 17. augusta līdz 6.oktobrim galerijā „Romas dārzs” Zivju ielā 3 apskatāma izstāde „Ne-zūdošā Liepāja”. To rīko mākslinieku biedrība „Mākslas kolēģi”. Izstādē apkopotas šīs vasaras laikā tapušās grafikas un gleznošanas darbi, kā arī jau senāk tapušie mākslas darbi, kas atspoguļo pilsētas ainavas. Izstādē piedalās gan biedrības „Mākslas kolēģi” biedri, gan citi aktīvie Liepājas mākslinieki.

Liepājas mākslinieku biedrība „Mākslas kolēģi” Latvijas simtgadei veltīja projektu „Ne-zūdošā Liepāja”, kurā mākslinieki dokumentēja Liepājas pilsētainavu. Projekts „Ne-zūdošā Liepāja” ilga trīs mēnešus. Tas iesākās māksliniekiem noklausoties vēsturnieka Gunāra Silakaktiņa lekciju par Liepājas vēsturisko apbūvi.

Radošā atmosfērā notika zīmēšanas plenērs un pedagoga un grafiķa Jura Pasternaka grafikas sietspiedes darbnīcas. Projekts turpinājās ar deviņu mākslinieču – Irinas Tīres, Ilzes Eniņas, Brigitas Pomerantes, Mairas Markuševskas, Vijas Rubenes, Inetas Ķergalves, Vikas Štrauhas, Anželikas Vilsones, Lienes Eltermanes – piedalīšanos ekspresizstādē tirdzniecības nama „Kurzeme” vestibilā, kuru varēja vērot daudzi Liepājas iedzīvotāji un pilsētas viesi. Projekts noslēdzās ar vienas nedēļas gleznošanas plenēru.

Mākslinieki atzīst, ka dzīvojot un strādājot savā pilsētā, viņi nav vienaldzīgi par tajā notiekošo. Liepājas pilsētas senā apbūve ir ļoti skaista, unikāla un cieņas vērta, ir svarīgi, lai tā pastāvētu un to iemūžinātu mākslas darbos, tā parādot mākslinieku mīlestību un cieņu Liepājas vēsturei.

Noslēdzoties šim projektam, mākslinieki ir guvuši nozīmīgas atziņas un pieredzi. Kāds iepazina savu pilsētu pamatīgāk, cits pamanīja ko īpašu, kam iepriekš palicis nepamanīts, vai arī nāca pie atziņas, ka jāzīmē ir vairāk, lai iemūžinātu mājas un vietas, kuras rīt mainīsies līdz nepazīšanai vai vispār vairs nebūs. Visskumjāk visiem bija noraudzīties uz to senās, nozīmīgās pilsētas arhitektūras daļu, kura bezatbildīgas attieksmes dēļ iet bojā, lai gan varētu kļūt par pilsētas daudzfunkcionāliem laikmetīgās mākslas un kultūras centriem, kur vēsture ietu roku rokā ar laikmetīgo mākslu, radot unikālu un iedvesmojošu vietu radošām izpausmēm un pieredzei.Mākslinieki cer, ka nekad nebūs jāveido izstāde „Zudusī Liepāja”!

Projektā „Ne-zūdošā Liepāja” aktīvi darbojās biedrības „Mākslas kolēģi” biedri: Irina Tīre, Brigita Pomerante, Ilze Eniņa, Maira Markuševska, Kristīne Gundarina, Vija Rubene, Ineta Ķergalve, Vika Štrauha, Pēteris Taukulis, kā arī „neatkarīgie” mākslinieki Anželika Vilsone, Liene Eltermane un Dzintra Rozentāle.

Izstāde skatāma līdz 22. septembrim. Ieejas maksa galerijā pieaugušajiem ir 2,50 eiro, studentiem, pensionāriem – 1,00 eiro, bērniem, skolēniem ieeja ir bez maksas.

Galerija atvērta no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 11 līdz 18, sestdienās no plkst. 11 līdz 16, svētdienās un pirmdienās galerija ir slēgta.

________________________________________________________________________

Galerijā „Romas dārzs”, Liepājā, Zivju ielā no 11. augusta skatāma mākslinieka Kārļa Dobrāja personālizstāde „Gaismēnas”. 

Savas dzīves pusapaļajā jubilejas gadā mākslinieks pirmo reizi piedāvā liepājniekiem un pilsētas viesiem plašu savu darbu izstādi. Izstādē skatāmas gleznas no mākslinieka daiļrades pirmsākumiem pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados līdz mūsdienām. Izstādi papildina mākslinieka astoņdesmitajos gados radītie tušas zīmējumi un oriģinālzīmējumi latviešu tautas pasaku grāmatai „Vēja vanadziņš”, kas izdota izdevniecībā „Sprīdītis” 1991. gadā.

Mākslinieks Kārlis Dobrājs radoši un ražīgi strādā visos gleznu žanros. Mākslinieciskās darbības pirmajos gados pievērsies lielām figurālām kompozīcijām, pēdējos gados – galvenokārt portretam, aktam un klusajai dabai. Kārļa Dobrāja darbos liela nozīme zīmējumam un formai.

Kārlis Dobrājs dzimis 1943. gada 24. februārī Madonas apriņķī Sausnējas pagasta Vērniekos zemnieku ģimenē. 1961. gadā beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu. Studijas turpinājis Latvijas Mākslas akadēmijā un 1970. gadā absolvē Pedagoģijas nodaļu.

No 1970. līdz 1975.g. strādājis par mākslas nodaļas vadītāju, mākslas studijas vadītāju un restauratoru Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. No 1977. gada bijis pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedrā, no 1987. gada strādājis par pedagogu Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes Tēlotājas mākslas katedrā un no 1989.līdz 1992. gadam bijis katedras vadītājs.

Mākslinieku savienībā uzņemts 1972. gadā. Pats bijis Mākslinieku savienības Daugavpils nodaļas vadītājs 1975. līdz 1977.gadam. 1944. gadā atver savu zīmēšanas un gleznošanas privātstudiju, kurā izglītojis daudzus audzēkņus un jaunos māksliniekus.

Izstādēs piedalās kopš 1962. gada, personālizstādes bijušas Panevēžā, Lietuvā (1976.g.), Daugavpilī (1977.g., 1986.g., kopā ar I.Dobrāju), Rīgā (1986.g.), Straupē, Jelgavā, Limbažos, Krāslavā (1986.g., kopā ar I.Dobrāju), Valmierā (2006.g.). 2000.g. piedalījās Daugavpils mākslinieku izstādē „Vecie, labie septiņdesmitie”. 2008.g. – „Lielā vasaras izstāde 2008” Jēkabpilī ar vairākiem darbiem, kas veltīti Bībeles tēmām.

Darinājis arī gleznojumus – Daugavpils Pionieru namā (1976.g.), Limbažu rajona Skultes Laulību zālē (1985.g.). Gleznotāja darbi atrodas muzeju un privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Japānā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Zviedrijā, arī citur. Apbalvots ar medaļām un prēmijām.

Izstāde galerijā „Romas dārzs” skatāma līdz 31. oktobrim. Ieejas maksa 2,50 eiro pieaugušajiem, studentiem, pensionāriem – 1,00 eiro, bērniem skolēniem – bez maksas.

________________________________________________________________________

Liepājā, galerijā “Romas dārzs”, Zivju ielā 3, no 11. augusta būs skatāma mākslinieces Unas Lekuzes personālizstāde “Spēle”.

Izstādē apskatāmajās gleznās ir attēlotas klasiskas kompozīcijas, kuru bagātīgo un košo kolorītu caurstrāvo barokāla greznība. Darbos ir novērojams apjomīgs un pilnasinīgs ziedu un figūru attēlojums, dzirkstošas krāsas, emocionāls un jūtīgs modeļu portretējums, kā arī baudāma akadēmiska meistarība.

Māksliniece savā radošajā darbībā pievēršas klusās dabas žanram, aktiem, portretiem, kā arī simbolisma piesātinātām alegorijām.

Izstāde tapusi māksliniecei iedvesmojoties no baroka un renesanses glezniecības, šo vēsturisko laikmetu stilistiskās pazīmes no jauna atdzīvinot savos darbos spilgtā un dinamiskā izpildījumā. Tāpat autores gleznās strāvo latviešu glezniecības vecmeistaru elpa , kas ļauj mākslinieces darbiem turpināt un papildināt katram no mums tik pazīstamo un tuvo latviešu klasiķu mantojumu.

Unas Lekuzes darbi atrodas privātkolekcijās ne tikai Latvijā, bet arī Ukrainā, Hersonas mākslas muzejā latviešu mākslas kolekcijā, kā arī Nīderlandē, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, Austrijā, Šveicē, ASV, Kanādā, Korejā un citviet pasaulē. Tāpat māksliniece ir Ainas Mucenieces Viroterapijas fonda rīkotā starptautiskā konkursa “Māksla uzvar” (2017) prēmijas laureāte, un izstādē būs apskatāms konkursā godalgotais darbs “Klusā daba ar ziediem un granātābolu”.

Izstāde būs apskatāma galerijā “Romas dārzs” līdz 15. septembrim, savukārt pēc tam darbus varēs aplūkot dizaina viesnīcas “Promenade Hotel” telpās.

Ieejas maksa izstādē 2,50 eiro pieaugušajiem, studentiem, pensionāriem – 1,00 eiro, bērniem skolēniem – bez maksas.

Tekstu sagatavoja: Mākslas zinātniece Anna Andersone

________________________________________________________________________

No sestdienas, 9.jūnija galerijā “Romas dārzs” Zivju ielā 3 būs skatāma mākslinieka Viļņa Bulava karikatūru izstāde “Avīžu bildītes”.

Izstādē prezentēti mākslinieka atlasīti oriģinālzīmējumi, kas bijuši publicēti laikrakstā “Kursas Laiks” un interneta portālā “IrLiepāja.lv” pēdējās desmitgades laikā. Savās karikatūrās mākslinieks asi, precīzi un ar humoru tvēris dažādas sadzīves un politiskās situācijas, iemūžinājis laikabiedrus, politiķus un sabiedriskus darbiniekus.

Vilnis Bulavs dzimis Liepājā. Šeit arī uzsācis pirmās skolas gaitas. Māksliniecisko izglītību ieguvis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā, kur absolvējis grafikas nodaļu, kā arī ieguvis mākslas maģistra grādu. Paralēli radošajam darbam ir ilggadējs mākslas priekšmetu pasniedzējs.

Mākslinieks izstādēs piedalās no 1994. gada. Ir bijušas personālizstādes Rīgā, Liepājā, Aizputē, Limbažos un citviet Latvijā.

Vilnis Bulavs strādā akrila, akvareļa, pasteļa un dažādās grafikas tehnikās. Vislabprātāk viņš glezno dabā, tādēļ labprāt piedalās plenēros Liepājā, Aizputē un citās pilsētās. Ir piedalījies visos mākslinieka Aivara Kleina organizētajos starptautiskajos gleznotāju un zīmētāju plenēros, kuros vairākkārtīgi ieguvis gan organizētāju, gan skatītāju balvas.

Vilnis Bulavs piedalījies arī Latvijas smilšu skulptūru festivālos. 2008.gadā starptautiskajā smilšu skulptūru festivālā “Summer Signs 2008” Jelgavā ieguvis skatītāju simpātijas balvu.

Darbojas grāmatu grafikā. Radījis karikatūras un ilustrācijas dažādiem Rīgas preses izdevumiem, tai skaitā “Nedēļas Pulss”, “Jaunā Avīze”, “Klubs”, “Ievas Veselība”u.c. Viļņa Bulava karikatūras presē tiek publicētas kopš 1999. gada.

Ilgstošākā sadarbība kopš 2004. gada māksliniekam ir ar reģionālo laikrakstu “Kursas Laiks”. Tiek saņemti ilustrāciju pasūtījumus arī no portāla “IrLiepāja.lv”, kā arī uzaicinājumi zīmēt šaržus dažādos pasākumos.

Izstāde skatāma līdz 4.augustam. Ieejas maksa pieaugušajiem ir 2,50 eiro, studentiem, pensionāriem – 1 eiro, bērniem, skolēniem – bez maksas.

Galerijas darba laiks no otrdienas līdz piektdienai pulksten 11–18, sestdienās pulksten 11–16.

___________________________________________________________________________

No 28.aprīļa galerijā “Romas dārzs” skatāma mākslinieka Jāņa Lauvas gleznu izstāde.

Jānis Lauva dzimis 1906.gada 4.decembrī Skrundā, muižas kalēja divpadsmit bērnu ģimenē.

Izglītības ceļu sācis Skrundas pamatskolā, vidusskolu beidzis mācoties neklātienē. Zīmēšanas un glezniecības pamatus ieguvis mākslinieka Kārļa Miesnieka studijā. 1927. gadā Jānis Lauva uzsāk studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, 1934. gadā absolvējis Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu „Uz darbu” profesora Ģederta Eliasa vadībā.

No 1938. gada J. Lauva strādājis par zīmēšanas skolotāju Skrundā. Otrā pasaules kara laikā J. Lauva ir mobilizēts Latviešu leģionā, bet pēc kara viņš tiek nosūtīts uz filtrācijas nometni Krievijā.

Atgriezies Latvijā, 1945. gadā mākslinieks pārcēlās uz Kuldīgu, lai zīmēšanu un gleznošanu mācītu tur izveidotajā daiļamatniecības skolā.

  1. gadā mākslinieks pārceļas uz Liepāju un sāk darbu Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, kur strādā līdz 1968. gadam.

Personālizstādēs piedalās kopš 1936. gada, tās bijušas Liepājā, Rīgā, Skrundā, Aizputē, Kuldīgā.1959. gadā uzņemts Mākslinieku savienībā.

Jāņa Lauvas gleznotajās ainavās parādījās māksliniekam ne tikai tuvais motīvs – zirgi, bet ir arī pilsētas un jūras skatu gleznojumi, līdzās tiem jāpiemin mākslinieka darbs vēsturiskās glezniecības žanrā.

Mūža nogalēJānis Lauva kopā ar sievu atgriezās dzimtajā pusē Skrundā.

Izstāde galerijā “Romas dārzs” skatāma līdz 26.jūnijam. Ieejas maksa 2,50 eiro, pensionāriem, studentiem – 1 eiro, bērniem, skolēniem – bez maksas.

___________________________________________________________________________

Galerijā “Romas dārzs” no 31. marta apskatāma mākslinieka Edgara Vintera (1919–2014) ekspresizstāde 

Izstādē eksponētas ainavas gan eļļas, gan akvareļu tehnikā. Galerijas krājumā ir pārstāvēti vairāk kā pussimts Vintera darbi no dažādiem daiļrades posmiem – ainavas, ziedi un pilsētas skati.

“Esmu reālists, plenērists, kas strādā dabā un cenšas pēc gaismas un skaidrības. Manas dzīves un darbības mērķis ir tieksme pēc gaismas, gaismas, gaismas,” par sevi teicis gleznotājs pats.

Edgars Vinters ir viens no ražīgākajiem un izcilākajiem Latvijas ainavas gleznotājiem. Mākslinieka ainavu spilgtais tēlojums neapšaubāmi nodrošina viņam vietu 20. un 21. gadsimta latviešu glezniecības vēsturē. Vintera otas triepieni ir veikli un spēcīgi, viņa krāsas izteiksmīgi raksturo gleznotos motīvus. Mākslinieks ierauga skaisto ikvienā Latvijas dabas skatā dažādos gadalaikos un noskaņās. Vinters glezno pārsvarā plenērā. Agrīnajā daiļrades posmā viņš zīmēja ar zīmuli un tušas spalvu, tad kādu laiku sekoja linogrebumi un pasteļi līdz mākslinieks nonāca pie darba ar eļļas krāsām. Ik pa laikam E. Vintera daiļradē parādījās akvareļi, un septiņdesmitajos gados – monotipijas.

Edgars Vinters dzimis 1919.gada 22.septembrī Rīgā daiļkrāsotāja Hermaņa Vintera un viņa sievas Annas ģimenē. Desmit gadu vecumā viņš iepazinās ar populāro pasteļgleznotāju Voldemāru Irbi, kurš zēnā saskatīja talantu un ierādīja viņam pamatus pasteļglezniecībā, iemācīja saskatīt skaistumu dabā šķietami nebūtiskajā.

1935. gadā bērnu un jaunatnes žurnāli sāka publicēt Vintera nelielos rakstiņus, kurus viņš pats ilustrēja ar spalvas zīmējumiem un lingrebumiem. No honorāriem tika maksāta skolas nauda komercskolā, kurā viņš mācījās līdz 1940. gadam.

1937. gadā, iepazīstoties ar gleznotāju Hugo Kārli Grotusu, Vinters mainīja savu gleznošanas stilu. Grotuss viņam ieteica atteikties no “tumšās fāzes“, kas bija izveidojusies Irbes ietekmē, un izmantot gaišākas krāsas, kas ienestu svaigumu un krāsainību gleznās. Kuzņecova porcelāna fabrika viņam uzticēja apgleznot vairākus porcelāna šķīvjus, kas bija paredzēti dāvināšanai prezidentam Kārlim Ulmanim.

Pēc komercskolas pabeigšanas 1940. gadā Vinters iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā un studēja tur līdz 1944. gadam pie profesoriem Jāņa Kugas, Leo Svempa, Jāņa Cielavas, Valdemāra Tones, Jāņa Annusa, Kārļa Miesnieka un Vilhelma Purvīša. Vācu okupācijas laikā Vinters publicēja savus zīmējumus un akvareļus arī vācu žurnālos.

1944. gadā Vinteram bija jāpārtrauc studijas, jo viņu iesauca Latviešu leģionā un nosūtīja darbos uz Toruņu. 1945. gadā Vinters nokļuva krievu gūstā un nonāca kādā gūstekņu nometnē pie Maskavas. Krievu virsnieki saskatīja viņa talantu un deva iespēju radoši strādāt.

1947. gadā Vinters atgriezās Rīgā un sāka strādāt skolā, kur mācīja tēlotājmākslu un rasēšanu. Paralēli darbam skolā viņš pats mācījās Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un 1949. gadā ieguva tur skolotāja darbam nepieciešamo pedagoģisko kvalifikāciju.

Padomju okupācijas laikā oficiālā mākslas pasaule gleznotāju nepamana, bet pēc valsts neatkarības pasludināšanas mākslinieks jau cienījamā vecumā piedzīvo, no vienas puses, savas mākslas novēlotu atzinību, bet, no otras, – laika garam atkal neatbilst viņa plenērā gleznošana. Vintera darbu personālizstādes notikušas ne tikai Latvijā, bet no 1993. gada arī Anglijā un ASV, un kopš 2006. gada Vācijā. Viņa darbi vēl arvien tiek piedāvāti pārdošanā mākslas galerijās visā pasaulē.
2009. gada 16. novembrī prezidents Valdis Zatlers pasniedza Edgaram Vinteram Triju Zvaigžņu ordeni.

 

___________________________________________________________________________

Valters Uztiča (1914 – 1991) gleznu izstāde

No 2. decembra galerijā “Romas dārzs”, Liepājā, Zivju ielā 3 skatāma mākslinieka Valtera Uztiča (1914-1991) vērienīga gleznu izstāde.

Izstādē būs plaša mākslinieka V. Uztiča darbu izlase, kas atspoguļo mākslinieka daiļradi no tās pirmsākumiem pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados, kad viņš pabeidza Latvijas Mākslas akadēmiju, līdz pat deviņdesmitajiem gadiem. Ir redzams, kā veidojies un nobriedis mākslinieka rokraksts glezniecībā, viņa radošie eksperimenti.

Mākslinieka mūžs noritējis gandrīz visa pagājušā gadsimta garumā. Līdzās visiem laikmeta svarīgākajiem notikumiem izdzīvota mākslinieka personīgā dzīve – ģimene, darbs, māksla. Bagāts un ir viņa radošais devums gleznās – portreti, ainavas, figurālas kompozīcijas. Gleznojis gan eļļas tehnikā, gan arī strādājis ar akvareli.

Daudzveidīgs ir gleznoto tēmu loks. Izstādē ir gleznas, kas tā saucamajā “skarbajā stilā” attēlo Pirmā un Otrā pasaules kara norises. Figurālajos gleznojumos tēlota darba tematika, etnogrāfiski un mītiski motīvi. Ainavās tverts gan Latvijas dabas skaistums, gan ceļojumos redzēto kalnu varenums. Izstādē eksponēti vairāki mākslinieka pašportreti un viņa dzīvesbiedres portretējumi dažādās tehnikās.

Līdz ar izstādes atklāšanu tiks vērtas arī galerijas paplašinātās telpas, kurās skatāma lielākā daļa mākslinieka V. Uztiča darbi no galerijas kolekcijas. Daudzi no izstādē eksponētajiem darbiem līdz šim sabiedrībai neredzēti.

Valters Uzticis dzimis 1914. gada 19. jūlijā Daugavpilī kā ceturtais bērns dzelzceļa strādnieka Mārtiņa un Annas ģimenē. Mārtiņa Uztiča dzimta nāk no Valmieras puses, viņa mātes Annas dzimtas saknes meklējamas Latgalē.

No 1932. Līdz 1936. gadam Valters Uzticis mācījies Liepājas mākslas amatniecības skolā. Jau skolas gados V. Uzticis gleznojis dekorācijas Liepājas pilsētas drāmas un operas teātrī. Pēc mācībām Liepājā V. Uzticis dodas uz Rīgu un uzsāk arhitektūras studijas. No 1937. līdz 1938. gadam strādājis par dekoratoru Rīgā Darba muzejā.

Tad seko dienests Latvijas armijā Liepājas garnizonā. Pēc 1939. gada oktobra V. Uzticis turpina dienestu Talsos. Tur viņš sastop savu topošo sievu Mildu Grīnvaldi ar kuru kopā nodzīvoja gandrīz 50 gadus un kopā izaudzināja divus bērnus – meitu Baibu un dēlu Valteru.

Lai arī sācis studēt arhitektūru, Valters uzticis dod priekšroku mākslai un uzsāk studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, kur mācījās pie latviešu reālpsiholoģijas meistariem Augusta Annusa, Voldemāra Tones, un Ludolfa Liberta. 1943. gadā viņš absolvē profesora Ludolfa Liberta figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu “Peldētājas”.
2. Pasaules kara laikā bijis kara ziņotājs vācu armijā. Pēc kara, izturējis filtrācijas pārbaudes, pirmos piecus pēckara gadus Valters Uzticis pavada Talsos un strādā Talsu mākslas un novadpētniecības muzejā.

1950. gadā mākslinieks saņem uzaicinājumu strādāt par pedagogu Kuldīgas Daiļamatniecības vidusskolā. Kad skolu Kuldīgā slēdza V. Uzticis ar ģimeni pārcēlās uz Liepāju un 1952. gadā sāka strādāt Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā.
Paralēli darbam skolā viņš bija scenogrāfs vairākām Liepājas teātra izrādēm – Andreja Upīša “Apburtajam lokam”, Bertolda Brehta “Trīsgrašu operai”, Raiņa “Indulim un Ārijai”u.c.
Kopš 1943. gada mākslinieks regulāri piedalījies kopizstādēs, bijušas vairākas

personālizstādes Liepājā, Jelgavā, Saldū, Tukumā, Jūrmalā un Kuldīgā. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1959. gada, no 1960. līdz 1964. gadam bijis arī

Mākslinieku savienības Liepājas nodaļas priekšsēdētājs.

Miris 1991. gada 8. decembrī Liepājā, apbedīts Centrālkapos Mākslinieku kalniņā.
Izstāde galerijā “Romas dārzs” skatāma līdz 18.maijam. Ieejas maksa 2,50 eiro, pensionāriem, studentiem – 1 eiro, bērniem, skolēniem – bez maksas.

___________________________________________________________________________

“Promenade Hotel” skatāma Valda Buša gleznu izstāde

 No 30. decembra līdz 30. aprīlim “Promenade Hotel” vestibilā, Vecajā ostmalā 40, ikviens liepājnieks un pilsētas viesis aicināts apskatīt mākslinieka Valda Buša (1924–2014) gleznu izstādi.

Izstādē skatāmie mākslinieka Valda Buša darbi no galerijas “Romas dārzs” kolekcijas aptver laikposmu no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem līdz divtūkstošo gadu sākumam.

Gleznās redzama mākslinieka mīlestība pret krāsām, ka arī īpatnējais skatījums uz dabu, kas atspoguļojas viņa spilgtajos, ekspresīvajos darbos. Mākslinieks ļoti daudz strādājis dabā. Plašajā un daudzveidīgajā latviešu ainavu glezniecības spektrā Valda Buša joma ir noskaņa un emocionāls fiksējums. Viņa gleznās, kur galvenais izteiksmes līdzeklis ir vērienīgiem, pastoziem otas vai paletes naža vēzieniem klāta krāsa, uzmanību piesaista mākslinieciskā pārdzīvojuma spēks un tiešums. 

Valdis Bušs dzimis 1924 gada 25. jūlijā Abrenes apriņķa Viļakas pagasta Pokševas ciemā. Skolas gaitas uzsācis Zvaigznes pamatskolā, kur jau pirmā skolotāja ievērojusi un veicinājusi zēna zīmētprieku. Mācības un arī nodarbības zīmēšanā turpinājis Viļakas pamatskolā, ko pabeidza 1943. gadā.

Otrā pasaules kara gados dienējis leģionā, mācījies instruktora skolā, pabeidzis apakšvirsnieku skolu, jau kā vada komandieris piedalīies kaujās, ievainots un demobilizēts 1944. gadā. Jau tā paša gada augustā iesaukts Sarkanajā armijā, kaujā ievainots, demobilizēts 1945. gada martā.

Pēc kara izglītību turpinājis Latvijas Mākslas akadēmijā (1945–1950). Mācījies glezniecības fakultātē, kā sev nozīmīgākos pedagogus atzinis Leo Svempu un Ariju Skridi. Kad 1949. gadā uz Sibīriju tika izsūtīta mākslinieka līgava Anna Burlacāne, Valdis Bušs akadēmijā paņem akadēmisko gadu un seko viņai. Austrumkuibiševā viņi reģistrē laulību. Valdis Bušs strādā par zīmēšanas skolotāju, Anna – par medmāsu. Diemžēl laulības ar “tautas ienaidnieci” nav savienojamas ar studijām un nākas atgriezties Tālajos Austrumos.

1955. gadā Bušu ģimene atgriežas Latvijā un mājvietu atrod Jūrmalā. Strādājis par skolotāju Rīgas 2. Poligrāfijas arodskolā, pēc tam līdz pat aiziešanai pensijā – par noformētāju kombinātā “Māksla”.

Vissvarīgākā dzīves aizraušanās māksliniekam ir gleznošana. Par viņa žanru kļūst ainava. Mākslinieks izstādēs piedalās kopš 1971. gada, pirmā personālizstāde notiek 1972. gadā. Jau 1973. gadā Valdis Bušs uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā.

Vēlākajos gados Bušs piedalījies ap 100 izstādēs, no tām ap 40 bijušas personālizstādes. Kopš deviņdesmitajiem gadiem uzsākta aktīva izstāžu darbība ārzemēs, personāizstādes notikušas Parīzē un Briselē.

(Avots: Edvarda Šmite, “Valdis Bušs”, izdevniecība “Neputs” 2003)

Par gleznu iegādi interesēties galerijā “Romas dārzs”,  Zivju ielā 3.

Izstāde Promenade Hotel vestibilā skatāma bez maksas.

___________________________________________________________________________

 Jānim Sudmalim – 130 

Galerijā un antikvariātā “Romas dārzs” Zivju ielā 3, no 11. novembra skatāma ekspresizstāde, kas veltīta mākslinieka Jāņa Sudmaļa 130. jubilejas piemiņai.

Jānis Sudmalis bija mākslinieks, pedagogs, ilggadējs Liepājas muzeja vadītājs, aktīvs kultūras darbinieks, etnogrāfijas pētnieks.

Izstādē skatāms 31 darbs – Kurzemes dabas ainavas dažādos gadalaikos, ainas ar lauku sētu un ganībām, Liepājas skati – ezermala un jūrmala, Liepājas vecpilsētas ieliņas. Daudzas no ainām palikušas vien cilvēku atmiņās un fiksētas mākslinieku darbos, jo toreiz tvertais laika gaitā mainījies.

Jāņa Sudmaļa darbus caurstrāvo silta dzimtās zemes mīlestība. Mākslinieks saskata skaisto vienkāršajā un ikdienišķājā. Izstādē skatāmie miniatūrie darbi pārsvarā ir plenēra studijas, kurās mākslinieks klusinātā krāsu gammā tvēris dažādā skatījumā.

Jānis Sudmalis dzimis 1887. gada 28. novembrī Aizputes apriņķa Elkuzemes pagasta “Būdās”. Lauku vidē pavadījis pirmos desmit dzīves gadus, 1897. gadā Sudmaļu ģimene pārceļas uz Liepāju.

Mācījies Liepājas Amatnieku biedrības vakara skolā (1900 – 1903), vienu mācību semestri skolojies Jaņa Rozentāla mākslas studijā Rīgā (1909). 1911. gadā dodas uz Pēterburgu, lai studētu barona Štiglica Centrālajā Tehniskās zīmēšanas skolā Audumu rotāšanas nodaļā.
Bijis māceklis Meijera tipogrāfijā Liepājā (1904 – 1907), krāsotājs noformētājs Pēterburgā (1915), zīmēšanas skolotājs Rīgas skolās (1916 – 1918), darbvedis Liepājas pilsētas valdes Izglītības nodaļā (1918 – 1919), zīmēšanas skolotājs Liepājas skolās (1919 – 1935).

 Liela un ļoti nozīmīga Jāņa Sudmaļa dzīves daļa bija darbs Liepājas muzejā, viņš piedalījies Liepājas muzeja dibināšanā, bijis krājuma pārzinātājs un ilggadējs vadītājs, no muzeja dibināšanas līdz 1958. gadam.

Kad 1926. gadā Liepājā atver mākslas amatniecības skolu, par tās direktoru kļūst mākslinieks Hermanis Aplociņš (1881–1958). Jānis Sudmalis piedalījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas dibināšanā un veidojis mācību programmas, kā arī bijis speciālo priekšmetu pedagogs.

Skolā strādāja no 1926. līdz 1948. gadam, izņemot 2. Pasaules kara gadus. Jānis Sudmalis bija viens no Liepājas mākslas veicināšanas biedrības dibinātājiem (1919 – 1940) un tās pirmais vadītājs.

Divdesmito gadu beigās, valsts finansiāli atbalstīts, apmeklējis Franciju, Vāciju, Itāliju. Izstādēs piedalījies no 1920. gada. Gleznojis reālisma un impresionis tradīcijās ainavas, klusās dabas, portretus. Rakstījis par mākslu Liepājas un Rīgas preses izdevumos – “Latvju raksti. Ornamenti” (1923), “Cimdu raksti” (1961), “Rucavas kreklu raksti” (1964).

Jānis Sudmalis miris 1984. gada 21. maijā Liepājā, apbedīts Cenrtrālajos kapos.

Ekspresizstādē redzamie darbi atrodas galerijas kolekcijā un tie skatāmi bez maksas

___________________________________________________________________________

Galerijā “Romas dārzs” skatāma Valda Mackara darbu izstāde

No 23.septembra līdz 31.oktobrim galerijā “Romas dārzs”, Zivju ielā 3, askatāma mākslinieka Valda Mackara darbu izstāde “Veltījums karalienei”. 
Ar šo izstādi mākslinieks atzīmē dzīves pusapaļo jubileju, atskatoties uz padarīto, un ar sev raksturīgo ironiju izstādi velta karalienei Elizabetei. Izstādē būs skatāma gleznas, kas rāda radošus eksperimentus un dažādus viņa daiļrades ciklu posmus.

Valdis Mackars, kurš pazīstams arī ar pseidonīmu “mic”, dzimis 1952.gadā Liepājā. Mācījies Liepājas 1. vidusskolā, mācības turpinājis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, kur izglītojies pie izcilā mākslinieka un pedagoga Matīsa Zavicka.

No 1973. līdz 1980.gadam studējis Valsts Mākslas akadēmijā pie Konrāda Ubāna un Aleksandra Dembo. Papildinājis zināšanas un prasmes Laimoņa Mūrnieka Mākslinieku savienības gleznošanas studijā. Mākslinieks regulāri piedalās izstādēs jau kopš 1975.gada, bet pirmā personālizstāde rīkota 1983.gadā.

No 1983. līdz 2002.gadam izglītojis audzēkņus Liepājas mākslas vidusskolā. No 2002. līdz 2007.gadam strādājis par dizaina un stila mācības lektoru Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Publicējis rakstus par dizaina, stila un mākslas tēmām.

Izstāde skatāma no 23. septembra līdz 31. oktobrim. Ieeja bez maksas.

___________________________________________________________________________

Izstāde “Kolekcija” apvieno 20. gadsimta Liepājas mākslinieku darbu izlasi no galerijas kolekcijas, privātpersonu un uzņēmēja Ivara Kesenfelda mākslas darbu krājuma.

Izstādē skatāmi divdesmit piecu Liepājas vecmeistaru darbi – eļļas gleznas, akvareļi, grafikas, zīmējumi. Izstādē varēs gūt ieskatu Liepājas mākslinieku daiļradē, redzēt vēsturisko kontekstu. Daudzveidīgs ir mākslinieku attēloto tēmu loks – izstādē skatāmas ainavas, pilsētas skati, marīnas, sadzīves ainas, klusās dabas, ziedi, pašporteti.

Atlasīto darbu autorus vieno saistība ar Liepāju. Viņi šeit ir dzimuši, mācījušies, strādājuši, ir tikušies, kopā veidojuši Liepājas mākslas dzīvi, skolojuši jauno mākslinieku paaudzi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā. Liepāja neapšaubāmi ietekmējusi gan šo mākslinieku daiļradi un rokrakstu, gan latviešu mākslas attīstību kopumā.

Izstādē skatāmi Augusta Annusa, Jāņa Gaiļa, Kārļa Fridriha Šaumaņa, zviedru izcelsmes K.E. Strandmaņa, Otto Tiliņa, Staņislava Dinģeļa, Matīsa Zavicka, Viļa Viduka, Kārļa Lejnieka, Skaidrītes Elksnītes u.c. mākslinieku darbi.

Izstāde skatāma līdz 31.oktobrim. Ieeja bez maksas.

___________________________________________________________________________

Festivāla “VIA BALTICA” ietvaros galerijā “Romas dārzs” skatāma Latvijas un Lietuvas laikmetīgās mākslas izstāde “Ceļš”. Izstāde ir idejas turpinājums 2014. gadā notikušajam izstāžu ciklam “KELIAS/CEĻŠ/KETT”, kura idejas autore bija lietuviešu kuratore Dovile Tomkute-Veleckiene.

Izstāde “Ceļš” tapusi sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas mākslinieku savienībām, apvienojot dažādu paaudžu autorus ar atšķirīgiem izteiksmes veidiem un dažādām pieredzēm. 2017.gada ekspozīcijā Latvijas Mākslinieku savienības kolekciju sastādīja kurators Igors Dobičins, pieturoties pie pirmatnējā izstādes idejas koncepta, uzsverot, ka māksliniekam ir nozīmīga loma pasaulē notiekošajos procesos, tāpat kā 1989.gada 23.augustā, kad Latvijas Mākslinieku savienība līdzdarbojās Baltijas ceļa idejas radīšanā. I.Dobičins atlasījis kolekciju, kurā ir pārstāvēti tādi mākslinieki kā Lauris Vītoliņš, Rihards Ābeltiņš, Ansis Dobičins, Juris Utāns, Sigita Daugule, Jānis Purcens, Kārlis Siliņš, Ansis Butnors, Igors Dobičins, Rihards Delvers.

Lietuvas Mākslinieku savienības kuratore Evelīna Januškaite-Krupaviče atlasījusi Indres Ercmonaites, Jurgas Užkurnītes, Aušras Jasjukevičūtes, Aļģimanta Šlapika, Ramūna Grikeviča, Viganta Paukštes, Luka Šupšinska un Mikoles Jenčienes darbus, kas Baltijas ceļa tēmu atspoguļo dažādos mākslas žanros, kuros mākslinieki izgaismo svarīgo izvēles brīvību – būt par mākslinieku. Tā ir brīvība lauzt stereotipus, brīvība būt pašam, būt patiesam.

Izstāde “Ceļš” būs skatāma no 10. augusta līdz 10. septembrim. Tā eksponēta gan Liepājas muzejā, gan jaunatklātajā mākslas galerijā “Roma” (Zivju iela 3).

Izstādes tapšanu atbalsta Latvijas Mākslinieku savienība, Lietuvas Mākslinieku savienība, Liepājas muzejs, galerija “Romas dārzs” un Liepājas Kultūras pārvalde.

Ieeja bez maksas.